Redakcija
Nabadzības mazināšana un klimata pārmaiņu mazināšana bieži tiek minēta kā divas aktuālākās divdesmit pirmā gadsimta problēmas. Ir svarīgi arī atzīt globālo ekonomisko krīzi, kas ir ietekmējusi un turpina ietekmēt. Pašreizējā finanšu tirgus krīze un ekonomikas lejupslīde ir gan svaiga, gan smaga. Jebkura problēma vai grūtības prasa stingru un apzinātu rīcību, kas ir jāsaglabā gadu desmitiem. Visu var pārvarēt ar mērķtiecīgiem un apņēmīgiem pūliņiem visā pasaulē. Tomēr ir jāņem vērā arī īstermiņa sekas un risinājumi, lai izprastu ilgtermiņa sekas un to smagumu.
Izmaiņas klimatā
To noteiks paaudzes reakcija uz klimata pārmaiņām un nabadzības samazināšanu. Otrs netiks atrisināts, ja viens no tiem neizdosies. Nepārvaldītas klimata pārmaiņas neatgriezeniski kaitētu daudzām pasaules izaugsmes potenciāla daļām, un darbība klimata pārmaiņu jomā, kas kavē attīstību, nekad neradīs vispasaules koalīciju, kas ir ļoti svarīgi.
Nabadzības ietekme
Nabadzība ietekmē visu pasauli, īpaši finanšu sektoru. Nabadzīgākie indivīdi būs visneaizsargātākie pret klimata pārmaiņu sekām. Klimata pārmaiņas, saskaņā ar ANO datiem, līdz 2080. gadam varētu ietekmēt vēl 600 miljonus cilvēku, kas cieš no bada, 400 miljonus cilvēku, kuri cieš no malārijas, un 1,8 miljardus cilvēku bez piekļuves ūdenim. Cīņa pret nabadzību, kas skar simtiem miljonu cilvēku, klimata pārmaiņu apstākļos kļūst arvien grūtāk.
Daži var apgalvot, ka globālās finanšu krīzes un ekonomiskās depresijas dēļ mums ir jāatsakās no centieniem apkarot nabadzību un klimata pārmaiņas. Tomēr, pagarinot cīņu pret nabadzību, miljoniem cilvēku dzīvības tiktu apdraudētas uz daudziem gadiem. Klimata pārmaiņu aizkavēšana nozīmē arī bīstamo gāzu daudzuma palielināšanos atmosfērā, padarot nākotnes risinājumus ātrākus un grūtākus. 2015. gadā Parīzē panāktā globālā vienošanās par klimata pārmaiņām noteikti veicina uzticības pieaugumu un uzlabo iespējas veikt svarīgus ieguldījumus uzņēmējdarbībā un sabiedrisku rīcību.
Pasaules ekonomikas lejupslīde
Šī, bez šaubām, ir nozīmīgākā krīze pēdējo 80 gadu laikā. Šī krīze izposta jo īpaši mazattīstītās valstis. Būtiski samazinājies pieprasījums pēc precēm un ražotāju eksporta, būtiski samazinājušās kapitāla plūsmas, kas negatīvi ietekmē tiešās un portfeļieguldījumus, kā arī naudas pārvedumus. Lai gan globālā atveseļošanās ir kritiska mazattīstītajām valstīm, krīze sākās attīstītajā pasaulē. Lejupslīdes un atveseļošanās laikā ikvienam, kas piedalās dažādās jomās, jādara viss iespējamais, lai pielietotā taktika neradītu lielāku kaitējumu. Ir nepieciešami arī jauni pasākumi, lai nodrošinātu, ka centieni reformēt finanšu sektoru nediskriminē tirdzniecības finansēšanu vai aktīvus, kas tiek turēti un nonāk jaunās ekonomikas valstīs, pārāk daudz koncentrējoties uz vietējām iestādēm, riskiem un grūtībām.
Jārisina visas trīs sastāvdaļas, lai mazinātu ekonomikas lejupslīdi un citus ar to saistītos jautājumus. Vienlaikus pasākumi klimata pārmaiņu novēršanai ir jāpapildina ar iniciatīvām nabadzības izskaušanai un globālā ekonomikas sabrukuma izbeigšanai. Daudzas ekonomiskas problēmas, piemēram, pieaugošās izmaksas un problēmas ar vietējām bankām, ir nepārprotami saistītas ar citiem šķēršļiem, kas, mijiedarbojoties, var radīt daudz nopietnākas problēmas. Sliktas ekonomiskās situācijas apstākļos arvien vairāk cilvēku meklē veidus, kā finansiāla labuma gūšanai kaut ko nelikumīgi piesaistīt vai izmantot lētākas izejvielas, kas rada lielāku kaitējumu videi. Ir arī vērts atzīmēt, ka vairākās valstīs 2000. gadu sākumā bija milzīga ekonomiskā izaugsme, kas liecina, ka situācija noteikti var mainīties ar pareizu plānu un cilvēkiem, valstīm un citiem iesaistītajiem faktoriem.