Vai latviešu valoda jau izmirst?

brīvības piemineklis

Jaunāko paaudžu latviešiem savu ikdienu ir grūti iedomāties bez angļu valodas. Filmas, mūzika, zinātniskā un cita informācija internetā ir lielākoties pieejama tikai angliski. Tajā pat laikā pārējā sabiedrības daļa izmanto krievu valodu gan ikdienas vajadzībām, gan arī starptautiskām attiecībām. Bieži sastopamies arī ar Latvijas iedzīvotājiem, kas jūtas aizvainoti, ja nesaņem atbildi krievu valodā. 

Pēc statistikas datiem  2020. gadā Latvijā  latviešu valodā runāja 1 192  333

cilvēku, kas ir par 195 424 mazāk nekā pirms 30 gadiem. 2017. gadā Latgalē savā starpā ģimeņu lokos latviešu valodu lietojuši ir tikai 38,6 % un Rīgā 42,7% iedzīvotāju. 

No Latvijas ir izceļojuši desmitiem tūkstoši cilvēku, kas ārzemēs savu dzimto valodu var izmantot ģimenē, kontaktējoties ar draugiem, vai atsevišķos tautiešu pasākumus. Tikmēr 30 gadu laikā latviešu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk kā 16%.

Statistikas dati neuzrāda, ka visa otra puse runā tikai krieviski. Protams, krievu valoda sastāda vairākumu no runājošo apjoma skaita starp svešvalodām, taču Latvijā dzīvo arī citās svešvalodās runājošie, piemēram, poļi, lietuvieši un citi. Tāpat Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā Latvijā bēgļu gaitās ieceļo arvien lielāks skaits ukraiņu valodā runājošo, kas vēl vairāk dažādo Latvijā pārstāvēto svešvalodu kopumu.

2012. gadā tika rīkots referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredzētu krievu valodas atzīšanu par otru oficiālo valsts valodu Latvijā. Kā Latvija būtu mainījusies, ja tas būtu noticis?

Jau šobrīd krievu valoda ir pieprasīta teju visos klientu apkalpošanas sektoros Latvijā. Oficiāla statusa atzīšana liktu to izmantot arī valsts iestāžu līmenī. Pietiek vien iedomāties latviešu un krievu atšķirīgos temperamentus, lai iztēlotos to, kā krievu valoda ņem priekšroku teju jebkurā ikdienas situācijā, atstājot latviešu valodu tikai lietošanai mājas un izglītības iestādēm. Krievu valodas plašais pielietojums ļautu Latvijā imigrēt daudz vairāk krieviski runājošiem sveštautiešiem, vēl vairāk kāpināt krieviski runājošo procentu. 

Teju katrs latvietis kaut reizi mūžā ir saskāries ar pārmetumu par krievu valodas nezināšanu vai nelietošanu, dēļ tā tiekot nosaukts par fašistu. Attiecīgi rodas pretjautājums – kāpēc latvietim Latvijā būtu jāprot izmantot krievu valoda? Kāpēc krievi dzīvojot Latvijā pieprasa latviešiem runāt krieviski, un nevēlas zināt vai izmantot latviešu valodu? 

Krievu argumenti par viņu valodas atzīšanu ir balstīti tajā, ka šo valodu viņi ir lietojuši jau kopš dzimšanas, kā arī dažādu vēsturisku apstākļu dēļ, dzīvojot Latvijas teritorijā. Latviešu pretošanās tiem ir nesadzijušās rētas par Krievijas impērijas un Padomju Savienības invāzijām, slepkavošanām, deportācijām un citiem pāri darījumiem, ko ne reizi vien un pat nesenā vēsturē paveikusi no Krievijas puses nākošā vara. Nav svarīgi, komunisms, sociālisms, vai imperiālisms – latvieši ir tikuši brutāli slepkavoti un pakļauti postam no visiem šiem režīmiem. Par to agresors savu vainu atzīt nesteidzas, un paliek tikai pie savām prasībām – nost ar rusofobiju.

Kurā pusē ir taisnība?

Skatoties no krievvalodīgo perspektīvas – šie iedzīvotāji Latvijā lielā skaitā ir dzīvojuši kopš Krievijas impērijas laikiem, ko var salīdzināt ar, piemēram, turkiem Vācijā vai īriem Amerikas Savienotajās Valstīs. Atšķirība tāda, ka turki uzstājīgi nepieprasa vāciešiem runāt turku valodā, kaut arī nu jau daudzi no viņiem ir jau dzimuši un auguši vairākās paaudzēs Vācijā. 

Ja salīdzina samērā mazo krievvalodīgo skaitu Latvijā pirms PSRS un kopš PSRS okupācijas, tikai okupācija palielināja to apmēru līdz tik lielam, kas var būt vērā ņemams, skatoties uz nacionālo sastāvu. 

Secinājums – pirms PSRS laika krievvalodīgo skaits nebija tik liels, lai būtu nepieciešamība plaši izmantot krievu valodu. Brutālā PSRS okupācija palielināja krieviski runājošo daudzumu līdz tādam, kas licis pacelt divvalodības jautājumu. 

Jā, Padomju vara padzina Vācijas nacistus, taču tā arī iznīcināja lielu daļu Latvijas tautas un zemes, izšķīra ģimenes, izsūtīja inteliģenci un citus politiskos oponentus. Katra no Krievijas nākušajām varām ir cīnījusies par krievu nacionālajām interesēm jeb krievu pasaules paplašināšanu, iznīcinot mazās tautas, kas šim mērķim traucējušas. Kas praktiski ir pielīdzināms nacismam jeb fašismam. Vainot savu upuri par to ko dara pats, ir sociopātam – narcisam raksturīga īpašība.

Sociālajā portālā Twitter izskanēja trāpīgs situācijas salīdzinājums: 

Tavā dzīvoklī ielauzies bandīts un draud ar tev nazi. Atnāk cits bandīts un pirmo izmet ārā pa logu. Bet tad pats ievācas pie tevis uz dzīvi, uzceļ virtuvē sev statuju un pieprasa no tevis mūžīgu pateicību.

Andrej, sausais atlikums ir – tavā dzīvoklī aizvien ir bandīts.

Meklējot kopsaucēju

Dzīvojot vidē, kur jāmijiedarbojas un jāsadzīvo ar citiem, ir jāmeklē kopējo vidusceļu, lai varētu virzīties uz priekšu kopā – tā vietā, lai karotu un postītu. Godīgs risinājums ir atrodams tad, ja katra puse cenšas nesavtīgi un ar empātiju saprast viena otru. 

Krievu valoda ir pasaulē plaši izplatīta un pielietota vairākās valstīs – šai valoda izmiršana nešķiet iespējama, ko nevar teikt par latviešu valodu. Pēc vairākām pārciestām cīņām, zaudējumiem un okupācijas varām, latviešiem ir pašiem sava viena, kaut arī maza valsts, kur lietot, kopt un godāt savu valodu un vērtības.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

lvLatvian