Eradio Webkameras – vēro Latviju tiešraidē

eradio webkameras
Dalies

Eradio Webkameras – tā ir iespēja tiešajā ēterā aplūkot video dažādās Latvijas vietās, kā arī citur Baltijā. Aplūkojiet visas Latvijas un Baltijas eradio webkameras šeit.

Rīgas panorāma

Latvija, Rīga

Rīga (/rɡə/; latviski: Rīga [riːɡa]) ir Latvijas pilsēta., lībiešu: Rīgõ, krievu: Рига) ir Latvijas galvaspilsēta, kurā 2021. gadā dzīvo 614 618 cilvēki, kas veido trešdaļu no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un ir daudz lielāka nekā pārējās valsts pilsētas. Tā ir arī lielākā pilsēta trijās Baltijas valstīs, un tajā dzīvo desmitā daļa no triju Baltijas valstu iedzīvotājiem. Pilsēta atrodas Rīgas līcī, kur Daugava satiekas ar Baltijas jūru. Plakanā un smilšainā līdzenumā Rīgas zemes platība ir 307,17 km2 (118,60 kv. Jūdzes) un tā atrodas 1–10 m (3 pēdas 3–32 pēdas 10 collas) virs jūras līmeņa.
Rīga tika dibināta 1201. gadā un bija Hanzas savienības biedre. Rīgas vecais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā ar jūgendstila/jugendstila arhitektūru un 19. gadsimta koka ēkām. 2014. gadā Rīga un Ūme, Zviedrija, tika nosauktas par Eiropas kultūras galvaspilsētām. 2006. gada NATO samits, 2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, 2006. gada IIHF pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, 2013. gada pasaules čempionāts kērlingā sievietēm un 2021. gada IIHF pasaules čempionāts notika Rīgā. Tur atrodas Eiropas Savienības Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru birojs (BEREC). Tas tika pasludināts par Eiropas gastronomijas reģionu 2017.
Rīga 2016. gadā uzņēma gandrīz 1,4 miljonus apmeklētāju. Starptautiskā lidosta “Rīga”, kas ir lielākā un noslogotākā lidosta Baltijas valstīs, apkalpo pilsētu. Rīga ir Eurocities, Baltijas pilsētu savienības (UBC) un Eiropas Savienības galvaspilsētu savienības (UCEU) dalībvalsts.

Brīvības piemineklis

Latvija, Rīga

Brīvības piemineklis ir piemineklis Latvijas Brīvības cīņās (1918–1920) zaudētajiem karaspēkiem Rīgā, Latvijā. Tas tiek uzskatīta par nozīmīgu Latvijas brīvības, neatkarības un suverenitātes simbolu. 42 metrus (138 pēdas) augstais granīta, travertīna un vara piemineklis, kas tika atklāts 1935. gadā, bieži tiek izmantots kā sabiedrisko sanāksmju un svinīgu pasākumu centrā Rīgā.
Pieminekļa skulptūras un bareljefi ir sadalīti trīspadsmit grupās un attēlo Latvijas kultūru un vēsturi. Pieminekļa kodolu veido tetragonālas formas, kas sakrautas viena virs otras, pakāpeniski samazinoties, kad tā paceļas, un kulminācija ir 19 metrus augsta travertīna kolonna, kurā atrodas vara figūra Milda, kas paceļ trīs apzeltītas zvaigznes. Piemineklis pirmo reizi tika iecerēts 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kad Latvijas premjerministrs Zigfrds Anna Meierovics pavēlēja izveidot nolikumu konkursam, lai izveidotu “atmiņu kolonnu”. Piemineklis beidzot tika pabeigts 30. gadu sākumā pēc vairākām sacensībām, saskaņā ar programmu “Spīd kā zvaigzne!” to iesniedza latviešu tēlnieks Kārlis Zāle.
Pēc Latvijas pārņemšanas padomju varā 1940. gadā Padomju Savienība okupēja Latviju, un tika ierosināts noņemt Brīvības pieminekli, taču šāda rīcība netika veikta. Padomju tēlniece Vera Mukhina bieži tiek atzīta par pieminekļa glābēju, jo uzskatīja, ka tam piemīt augsti mākslinieciski nopelni. Kad 1963. gadā atkal tika apspriesta nojaukšanas ideja, padomju amatpersonas to noraidīja, apgalvojot, ka pieminekļa iznīcināšana būtu izraisījusi plašu sašutumu un konfliktus sabiedrībā. Padomju laikā plašākai sabiedrībai tas palika valsts neatkarības simbols. 1987. gada 14. jūnijā pie pieminekļa pulcējās ap 5000 cilvēku, lai atstātu ziedus.

Drīzumā tiks pievienotas vēl vairāk webkameras, tāpēc droši, atgriezietes atkal vēlāk!

Skaties vairāk tīmekļa kameras www.eradio.lv

Vairāk Latvijas tiešsaistes tīmekļa kameras var aplūkot arī tīmekļa vietnē www.eradio.lv.

Interneta radio – abstrahē vai papildina izpratni par tradicionālo radio?

Interneta izplatība, digitālo audiofailu popularitāte un informācijas sabiedrībai raksturīgās pazīmes – individualizācija, interaktivitāte, multimedialitāte – pēdējos gados pilnveidojušas radio nozari. Tas devis ierosmi tradicionālajam radio popularizēt savu programmu internetā, kā arī papildinājis radio kā medija pasniegšanas iespējas, iesaistot indivīdus.

Lai noskaidrotu, kā dažādi interneta radio risinājumi Latvijā pielāgojas jauno mediju videi, rakstā apskatīta piecu dažādu risinājumu interneta radiostaciju darbība 2007. gada pirmajā pusē: Latvijas Radio 1 (LR1) kā sabiedriska internetā raidoša radiostacija, Radio SWH kā komerciāla internetā raidoša radiostacija, Radio QBS[1] kā tikai internetā raidoša radiostacija, Jauno mediju kultūras centra RIXC radio kā ar masu medija funkcijām nesaistīts risinājums un sociālās kopienas interneta lapā integrētais ORB radio.

Kas ir interneta radio?

Teorijā atrodami vairāki skaidrojumi, kā definēt jēdzienu „interneta radio”. Tā apzīmēšanai tiek lietoti termini – „interneta radio”, „digitālais radio”, „podkāstu radio”, „e-radio”, „tīkla radio” u.c. Savukārt es „interneta radio” definēju kā digitalizētu procesu interneta lapā, kas ļauj ievietot, klausīties, uzglabāt, lejupielādēt, mijiedarboties ar audiofailiem tiešsaistē tā, lai no vienas puses kaut kādā mērā saglabātu tradicionāla radio izskatu (nodrošinot audiofailu skanēšanas lineārumu), bet no otras – ietvertu jauno mediju piedāvātās iespējas, ko izmantot gan medija satura veidotājiem, gan tā patērētājiem.

Pavisam Latvijā interneta lapā eradio.lv uzskaitītas 58 internetā klausāmas radiostacijas.[2] Izvēloties piecus atšķirīgus radio risinājumus, tiek salīdzināts, kā tie iemanto jaunā medija izskatu. Pētījumā noskaidrotais un izsecinātais balstās uz teorētiski pamatotu kritēriju aprakstošu analīzi un intervijām ar radiostaciju vadītājiem.

Lietotāji ir radio veidotāji

Visagrāk jauno mediju iespējas sācis izmantot RIXC radio, kas jau no 1997. gada radījis savu radio versiju un piedāvā internetā klausīties gan radio tiešraides, gan arhīvus, kā arī novērtēt vizuālus materiālus. No tradicionālajām radiostacijām izceļama LR1, kas internetā piedāvā noklausīties ne tikai tiešraidi, bet arī visu diennakts programmu arhīvā. Radio SWH arhīvā piedāvā tikai dažas raidījumu sadaļas, taču atšķirībā no LR1 Radio SWH ļauj klausītājam redzēt, kas konkrētajā brīdī notiek ēterā – dīdžejs, raidījums, dziesmas nosaukums.

Jo mazāk tikai internetā raidoša radiostacija balstīsies uz tradicionāla frekvenču radio izskatu un vairāk centīsies radīt savas izpratnes radio ar savām iespējām, jo lielākas tai peļņas iespējas ar dažādu jauno mediju iespēju izmantošanu.

Radio QBS jauno mediju iespējas izmanto savu zināšanu un tehnoloģijas robežās: tiek piedāvāti raidījumi arhīvā, taču ierobežotā daudzumā, kā arī web kameras, kurās klausītājs var redzēt radio studiju. Atšķirībā no citām pētītajām radiostacijām ORB radio programmas skenēšanas laikā iespējams uzzināt ne tikai dziesmas izpildītāju un nosaukumu, bet arī albumu, žanru, uzzināt, kurš sociālā tīkla lapas lietotājs konkrēto dziesmu pievienojis, sazināties ar šo cilvēku.

Visās interneta radiostaciju lapās atrodama vizuāla un tekstuāla informācija. Attiecībā uz auditorijas iesaisti, visvairāk tas jūtams ORB radio, kur lietotāji ir arī radio satura radītāji. Noteiktas subkultūras auditorijas iesaisti pieļauj arī RIXC radio, kur savu saturu pārsvarā var piedāvāt jaunie mākslinieki. Radio SWH, LR1 un Radio QBS auditorijas iesaiste notiek līdzīgi – piedāvājot iespēju atsūtīt e-pastu no interneta lapas. Tādējādi iespēja ietekmēt saturu pastāv, izsakot savu viedokli, kurš atkarībā no konkrētās radio programmas vai nu tiek vai netiek nolasīts ēterā.

Tradicionālais nepazūd

Ja tradicionālās radiostacijas (LR1, Radio SWH) savas tradicionāla radio iezīmes pārzina, tad tikai internetā raidošajām radiostacijām (Radio QBS, ORB radio, RIXC radio) ir mazāka izpratne par tradicionālu radio. Rezultātā no vienas puses tiek mainītas un izslēgtas daudzas tradicionāla radio iezīmes, bet no otras – šīs pašas iezīmes tiek papildinātas, citādi interpretētas, kā arī radītas jaunas. Un tieši tāpēc šādus radio var saukt par radio un var arī nesaukt. Taču tāpēc, ka tos var saukt par radio, un arī to klausītāji tos lieto tāpat kā radio, ar to jārēķinās arī tradicionālajām radiostacijām, kam jāpiedāvā savās interneta lapās līdzīgas iespējas (dažādas vizuālās un tekstuālās iespējas, programmas arhīvs, podkāstings,[3] iespējas iesaistīties indivīdam, izvēlēties, kļūt par dalībnieku). Tātad notiek jaunā un tradicionālā medija īpašību savstarpēja izmantošana. Šeit kā piemēru var minēt ORB radio, kas vismazāk atgādina tradicionālu radio, bet piedāvā dažādas jauno mediju iespējas, tajā pašā laikā daudzām no tām piemīt radio tradicionālums (piemēram, integrējot TVNET „Mūzikas apskatu”, radio izpaužas operativitāte un tradicionālu radio žanru izmantošana).

Jo mazāk tikai internetā raidoša radiostacija balstīsies uz tradicionāla frekvenču radio izskatu un vairāk centīsies radīt savas izpratnes radio ar savām iespējām, jo lielākas tai peļņas iespējas ar dažādu jauno mediju iespēju izmantošanu, kā rezultātā – iespējas piesaistīt reklāmdevējus. Taču tādas radiostacijas kā RIXC radio un Radio QBS, kas internetā vairāk atgādina tradicionālas radio, nevis sociālo tīklu mājaslapas,[4] reklāmdevējus piesaistīt, neko nemainot savā pasniegšanas veidā, nevar – gan tāpēc, ka tām nav izpratnes par tradicionāla radio darbību (konkrēta mērķauditorija, formāts, reklāmas daļa utt.), gan arī tādēļ, ka tās nespēj piedāvāt neko no jauno mediju iespējām, lai varētu konkurēt ar sociālo kopienu interneta lapām. Šādas radiostacijas drīzāk pierāda iespējamību jebkuram izveidot radiostaciju un raidīt.

Savstarpējā mediju integrācija

Viena no galvenajām jauno mediju iezīmēm ir daudzveidība, ko internets piedāvā dažādu risinājumu radiostaciju veidošanai, kā arī jau esošās vides mainīšanai un uzlabošanai, ietekmējot izpratni par radio kā mediju. Tā jēdziens kļūst abstraktāks un daudzpusīgāks. Par radio daudzpusīgumu var runāt arī citu mediju kontekstā., kad tradicionāla radio iezīmes jauno mediju attīstības ietekmē sāk izmantot arī citi mediji – audiofaili tiek piedāvāti drukāto mediju interneta lapās, interneta portālos. Notiek mediju savstarpējā sadarbošanās un integrēšanās: radio piedāvā raidījumu sadarbībā ar kādu portālu, portāls integrē sevī sociālās kopienas interneta lapu un otrādi (TVNET un orb.lv). Tātad jauno mediju ietekmē zūd tāda tradicionāla medija loma, kas piedāvā tikai savas tradicionālās īpašības, bet palielinās katra medija atsevišķu priekšrocību loma, kuras mediji viens no otra piesavinās; tie pielāgojas jaunajiem izaicinājumiem un integrē multimediju elementus, lai kļūtu par auditorijai un reklāmdevējiem pievilcīgu mediju – jauno mediju.


[1] Radiostacija Radio QBS ir beigusi savu darbību.

[2] Eradio. (n. d.). Klausies radiostacijas online. Sk. 2007. 28. aprīlī: http://www.eradio.lv

[3] Terminu „podkāstings” (podcasting) 2005. gadā Jaunā Oksfordas amerikāņu vārdnīca (The New Oxford American Dictionary) izvēlējās par gada vārdu, definējot to kā digitālu ierakstu radio raidījumam vai līdzīgai programmai, kas dod iespēju lejupielādēt failus no interneta personīgajā audiopleijerī. Tātad podkāstingu var attiecināt gan uz tehnoloģiju, gan mediju. No tehnoloģiskā viedokļa podkāsts ir audiofails, kuru pavada RSS (Really Simple Syndication, Rich Site Summary) padeves, kurās tiek reģistrēti jauni podkāsta faili, un lietotājs, izmantojot speciālas programmas, caur šīm RSS padevēm var lejupielādēt audiofailus savā datorā un pēc tam arī portatīvās iekārtās, kur tos var klausīties. Savukārt par konverģētu mediju to sauc pētnieks R. Berijs (R. Berry), norādot, ka podkāstings saved kopā audio, tīklu un portatīvas mediju iekārtas, kur medija saturs pasūtītājam/ lietotājam (subscriber) tiek caur internetu automātiski piegādāts.

[4] Par sociālo tīklu mājaslapām var saukt interneta vietnes, kas pieļauj ne tikai interneta radio iespējas, bet arī citādāka veida lietotāju iesaisti. Paralēli interneta radio interaktivitātei, kur lietotājs pats var mainīt radio skanējuma parametrus, pārslēgt dziesmas, norādīt kāds žanrs labāk patīk, apskatīt klausīto dziesmu vēsturi, vērtēt dziesmas, uzreiz uzzināt informāciju par dziesmu vai tās autoru, meklēt citus klausītājus, kam ir līdzīga muzikālā gaume, attiecīgajā sociālā tīkla lapā tiek nodrošinātas arī dažādas citas interakcijas un sevis izpausmes iespējas, kas liek lietotājam ilgāk uzturēties un socializēties attiecīgajā interneta vietnē. Kā piemēru šādām sociālo tīklu mājaslapām var minēt orb.lv, myspace.com, last.fm u.c.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *