Kāds ir Ukrainas kara patiesais iemesls? (Vai Latvijai ir jābaidās)

ukrainas kara iemels

Jau vairāk kā divas nedēļas Latvijas un pasaules medijus ir pārņēmušas ziņas par humāno katastrofu Ukrainā un visas demokrātiskās pasaules uzmanība ir vērsta uz dažāda veida atbalsta sniegšanu gan Ukrainai, gan kara bēgļiem no tās. Krievijas prezidents Vladimirs Putins tiek vainots cilvēktiesību pārkāpumos, bet Krievijas nežēlīgie karotāji tiek vainoti kara noziegumos. Kāds tad ir Ukrainas kara patiesais iemesls?

Kopš izvirzītas sankcijas pret Krievijas energoresursiem, amerikāņu lieluzņēmējs Elons Musks nesen ASV mediju vietnei Business Insider norādīja, ka Eiropai vajadzētu atsākt darbināt savas kodolenerģijas ražotnes. Kā zināms, Eiropas valstis, kā Vācija, nav vēlējušās to darīt dēļ drošības riskiem, ko rada šādi reaktori, kā arī dēļ radioaktīvajiem atkritumiem, kas saglabātos vairākām paaudzēm. Vēl nesen – šī gada janvārī – Vācija atteicās no Eiropas Savienības aicinājuma atjaunot kodolreaktoru darbību.

Vācijas valdības preses pārstāvis Stefans Hebestreis norādīja, ka Vācija labprātāk izmantos gāzi kā pārejas energoresursu, līdz tā būtu gatava pārslēgties uz “zaļāku” enerģiju. Vācija jau kādu laiku strādā pie esošo kodolreaktoru atslēgšanas. Nu jau šķiet, ka šis uzskats ir mainījies, jo Bavārijas konservatīvais premjers Markuss Zēders nāca klajā ar paziņojumu, ka kodolreaktoru slēgšanas termiņus tomēr vajadzētu pagarināt, bet par to joproām ir novērojami pretrunīgi viedokļi – Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks izteicās, ka AES darbības pagarināšanai nav jēgas.

Līdz ar to ir saprotams, kādēļ Vācija tik ļoti nevēlējās piekrist Nord Stream 2 projekta iesaldēšanai un Nord Stream gāzes vada atslēgšanai.

Vladimirs Putins nesen kādā video uzrunā minēja, ka Krievijas gāze tiktu atslēgta (no Eiropas) jebkurā gadījumā (proti, arī, ja nebūtu šo sankciju). To var pamatot ar Rietumu plāniem izskaust fosilo enerģijas veidu izmantošanu un pāriešanu uz viņuprāt “zaļāko” enerģiju – kodolenerģiju.

Pasauli šokēja Krievijas uzbrukums Ukrainas atomelektrostacijām Černobiļā, Zaporožjē un citiem ar kodolenerģiju saistītiem objektiem. Šie uzbrukumi tika vērtēti kā nesaprotami, pārgalvīgi un bīstami, jo potenciāli varētu radīt kodolkatastrofas draudus pasaulei. Bet vai Krievijas rīcības tiešām ir tik neizprotamas un neloģiskas? Iegūstot savā pārvaldībā šos kodolenerģijas objektus, Krievija, iespējams, vēl saglabātu kaut kādu nozīmi pasaules enerģijas tirgū vai vismaz aizkavētu Rietumu plānus pāriet no fosilās enerģijas uz kodolenerģiju, kas Krievijai ir tik neizdevīgi, jo tā zaudētu iespējas pārdod savu gāzi un naftu rietumu pasaulei.

Ja karš nebūtu noticis un Eiropa veiksmīgi turpinātu savus enerģijas ieguves maiņas plānus, Ukraina potenciāli varētu kļūtu par nozīmīgu spēlētāju šajā tirgū, pateicoties tās kodolenerģijas ražotnēm. Bet ņemot vērā, ka tās tika izveidotas padomju laikā, Krievija varētu uzskatīt, ka šīs ražotnes un, līdz ar to potenciālie peļņas ieguvumi, pienākas tieši Krievijai nevis Ukrainai un lūk – arī var izsecināt iemeslu karam.

Krievija bija iecerējusi zibens karu – ātra valdības nomaiņa Kijivā, kas būtu ļāvusi viegli un klusi pārņemt arī kontroli pār atomreaktoriem, bet nesanāca kā plānots, tāpēc nācās uzbrukt kodolbīstamajiem objektiem.

Kā parasti aiz katra kara stāv kādi materiāli nolūki vai nozīmīgs resursu zaudējums, kas šajā gadījumā varētu būt peļņa no enerģijas nozares. Ja tas arī ir īstais kara iemesls, tad Latvijai nav pamata uztraukties par apdraudējumu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

en_USEnglish