Digitālais mārketings un garlaicība

Dalies

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF) 2010. gada 16. februārī notika diskusija „Sociālie mediji: efektīvs komunikācijas līdzeklis vai bezjēdzīga laika nosišana”. Diskusiju rīkoja fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa.Pirmajā daļā ar prezentācijām uzstājās:

  • Agnis Stibe „Digitāls + mārketings”
  • Artūrs Mednis „GARLAICĪBA 2.0 jeb sociālie mediji kā izklaides un/vai mārketinga instruments”

Otrajā daļā ekspertu un klātesošo viedokļu apmaiņa:

  • Vai sociālie mediji ir modes lieta un būt tur nenozīmē tikai aklu sekošanu tam, kas it kā liecina par veiksmīgu darbību?
  • Kas ir tie cilvēki, kas reģistrējas un lieto sociālos tīklus – vai mārketinga ziņojumus tur nesūta viens otram tikai paši mārketinga speciālisti?
  • Vai un kā var izmērīt atdevi no sociālajiem tīkliem?
  • Vai aktivitātes sociālajos tīklos nerada ilūziju, ka „viss notiek”, kaut nenotiek nekas? Cik lielā mērā sociālajos tīklos ieguldītie laika un naudas resursi ir adekvāti ieguvumam?
  • Vai nebūtu efektīvāk veidot komunikāciju reālajā pasaulē?

Diskusiju vadīja Lolita Stašāne, LU SZF lektore, žurnāla „Lilit” redaktore.

Diskusijas dalībnieki:
Artūrs Mednis, „Inspired DIGITAL” vadītājs;
Agnis Stibe, digitālā mārketinga atbalstītājs;
Māris Reliņš, „BUZZPodium” vadītājs;
Uldis Pāvuls, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docents.

Šodienas un nākotnes digitālais mārketings

Agnis Stibe prezentācijas ievaddaļā iepazīstināja ar digitālā mārketinga definīciju, proti, tas ir veids, kā sekmēt produktu un pakalpojumu patērēšanu, izmantojot digitālos izplatīšanas kanālus, lai patērētājs tiktu laicīgi sasniegts nozīmīgā, personīgā un rentablā veidā.

Tika sniegts neliels ieskats pagātnē – Web 1.0 laikā. Aplūkoti digitālā mārketinga rašanās iemesli, apstākļi, kā tas izmainījis sabiedrības locekļu ikdienas dzīvi. Pirmkārt, līdz ar digitālā mārketinga ienākšanu mūsu dzīvē tika ieviests ne mazums jaunvārdu, piemēram, e-pasts, baneris, spams, links, portāls u.c. Atšķirībā no mūsdienās piedāvātajām interneta lietošanas iespējām, Web 1.0 laikā internets piedāvāja iespēju tikai lasīt un iegūt informāciju. Mobilo telefonu parādīšanās deva iespēju gan veikt zvanus, gan nosūtīt ziņas. Tāpat arī radās digitālā iepirkšanās vide ar digitālu iepirkšanās grozu. Jaunums bija arī reklāmas baneri. Daudzi interneta zīmoli pamazām beidza pastāvēt un līdz mūsdienām tā arī neizdzīvoja. Galvenā iegūtā atziņa Web 0.1 mārketinga beigu posmā – pastāvēs un uzvarēs kārtība, saturs ir svarīgāks par vizuālo „iepakojumu”, stāstīja A. Stibe.

Aplūkojot mūsdienu situāciju, jāsecina, ka jaunvārdu ieviešanas process joprojām turpinās. Web 2.0 laikmetam piedēvējami tādi jaunvārdi kā blogs, virtuālā pasaule, sociālie tīkli, wiki, meklēšana (piemēram, www.google.com) u.c. Līdz ar interneta vides piedāvāto iespēju paplašināšanos ievērojami mainījies cilvēku dzīves stils. Laika posmā no 2000. gada līdz mūsdienām notikušas ievērojamas pārmaiņas – izmantojot atslēgas vārdus, internetā piedāvā iespēju sameklēt nepieciešamo informāciju, papildināt to, veidot savu virtuālo vidi un pasauli, izmantot internetā pieejamās kartes, iegādāties preces un pakalpojumus, pirms tam izlasot citu lietotāju rekomendācijas un atsauksmes par tiem. Lielākās izmaiņas rada lietotāja iespēja pašam piedalīties interneta vides veidošanā, publicējot savus komentārus, rakstot blogus, pievienojot dažādus informatīvus materiālus u.c.

Secinājumi par Web 2.0 laiku norāda, ka interneta vietņu un pakalpojumu izdzīvošana iespējama tikai tad, ja tiek ievēroti šādi noteikumi. Informācija jābūt kvalitatīvai, viegli atrodamai un pieejamai un patērētājam/lietotājam pašam jāļauj izvēlēties un kontrolēt, kā un ko patērēt. Šis virtuālās realitātes piesātinātais laika posms iemācījis saprast, ka patērētājam vienmēr ir taisnība, ka bez patērētāja nav iespējama zīmola pastāvēšana, ka patērētājs vēlas kontroles un izvēles iespējas un ka reklāma no mutes mutē ir pati iedarbīgākā.

A.Stibe izvirzīja arī dažas iespējamās digitālā mārketinga attīstības tendences nākotnē. Viņš prognozēja, ka mobilais telefons, iespējams, kļūs par cilvēka identitāti, ka cilvēks būs sociālās vides pašā centrā, viņš pats izvēlēsies, kad un kādas reklāmas skatīties, un patērētājs būs galvenais cenas noteicējs precēm un pakalpojumiem.

Garlaicība un laika nosišana Web 2.0 laikā jeb mūsdienās

Aizraujošajā garlaicības prezentācijā A. Mednis klātesošajiem atklāja daudz interesantu faktu un piemēru par veidiem, kā cilvēki pavada savu brīvo laiku, garlaikojoties pie datora. Sākot ar labi zināmo kāršu spēli datorā „Solitare” un dažādu video skatīšanos portālā www.youtube.com, beidzot ar garlaicības izmantošanu mārketinga nolūkos, piemēram, dažādu interneta vietņu apmeklēšanu un spēļu spēlēšanu labdarbības nolūkos – ar peles klikšķu palīdzību pildot virtuālas rīsu bļodas, kuras rezultātā patiešām tiek ziedotas labdarībai (www.worldhunger.com).

Mūsdienās tiek piedāvātas visdažādākās iespējas visdažādākajām gaumēm, lai internetā pavadīto laiku nevis bezjēdzīgi nosistu, bet lietderīgi izmantotu. A. Mednis aicināja šīs iespējas izmantot un sacīja, ka „labāk ir darīt kaut ko, nekā neko”.

Diskusijas otrajā daļā ikvienam interesentam tika dota iespēja uzdot interesējošus jautājumus kādam speciālistam un kopīgi rast atbildes.

Foto: http://www.szf.lu.lv/lat/fakultate/foto-galerija/diskusija-par-socialajiem-medijiem-1/

Video: http://www.szf.lu.lv/lat/fakultate/video/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *